Bauskas novads vētras apstākļos

 Kristīne Zajeca:

Šīs teju 24 stundas bez elektrības, interneta un telefona sakariem bija interesantas.

Laikus bijām sagatavojušies: uzlādētas ierīces, silts ūdens termosā, sveces, bateriju gaismiņas. Bērniem tas pat kļuva par piedzīvojumu - vērot vētru aiz loga, spēlēt ēnu teātri un vienkārši jautroties citā, daudz klusākā pasaulē.

No rīta devāmies skatīties, ko daba pa nakti paveikusi, un vienlaikus meklējām zonu, lai beidzot saprastu, kas notiek.

Postījumus atradām. Informāciju - nē.

Mazajos ciemos redzējām kaimiņus, kas paši zāģē, vāc, labo, palīdz un pat dalās ar ūdeni. Cilvēki viens otram stāsta to, ko zina, un mēģina kopā saprast, kas notiek.

Tikmēr jautājumi paliek tie paši:

Kas noticis? Kad būs elektrība? Kad būs ūdens? Cik ilgi?

Un te nu bija interesantākā vētras daļa.

Izrādās, krīzē iedzīvotāji diezgan ātri iemācās organizēties paši. Kaimiņi atrod viens otru. Motorzāģi atrod degvielu. Ūdens atrod ceļu pie tiem, kam tā nav.

Vienīgais, ko atrast bija krietni grūtāk, bija oficiāla, saprotama un savlaicīga informācija.

Tāpēc šīs gandrīz 24 stundas lika aizdomāties par gatavību X stundai.

Ne tikai par to, vai mājās ir sveces un pilna powerbanka.

Bet arī par to, vai tie, kuriem krīzes situācijā būtu jākomunicē ar iedzīvotājiem, ir gatavi to darīt.

Jo elektrība reiz atgriežas. Internets arī.

Bet, ja krīzes laikā informācijas vakuumu aizpilda baumas, kaimiņu sarunas un nejauši garāmbraucēji, tad problēma vairs nav tikai vētrā.

Tad vētra ir izgaismojusi arī to, kas ikdienā nav tik labi redzams.