Krusta karu priekšvēsture

 Dmitrijs Portugalovs:

Kanādas politiskā aktīviste, dokumentāliste un autore Lorīna Šerija Sauterna:

"Lūk, kāds interesants fakts.

Krusta kari notika islāma dēļ, jo islāms nebija miera reliģija.

Pirmais krusta karš sākās 1095. gadā, bet ne tāpēc, ka kristieši pēkšņi nolēma sākt karu ar saviem kaimiņiem un pievērst ticībai visu pasauli.

Tas tika pasludināts tikai pēc četriem gadsimtiem ilgas musulmaņu agresijas.

460 gadus pēc tam, kad musulmaņu armijas ieņēma pirmo kristiešu pilsētu.

457 gadus pēc Jeruzalemes iekarošanas.

453 gadus pēc Ēģiptes iekarošanas.

443 gadus pēc Itālijas izlaupīšanas.

427 gadus pēc Konstantinopoles pirmā aplenkuma.

380 gadus pēc Spānijas iekarošanas.

363 gadus pēc pirmā uzbrukuma Francijai.

Un 249 gadus pēc tam, kad musulmaņu armijas izlaupīja Romu. Pirmais krusta karš sākās tikai pēc gadsimtiem ilgas baznīcu dedzināšanas, slepkavībām, paverdzināšanas un kristiešu piespiedu pievēršanās ticībai. To visu pastrādāja musulmaņi.

Līdz brīdim, kad krusta kari beidzot sākās, musulmaņu armijas jau bija iekarojušas divas trešdaļas kristīgās pasaules.

Ja vēlaties... Lai turpinātu dzīvot fantāzijā, kur visas reliģijas ir vienlīdzīgas vai kur islāms ir upuris, dariet to.

Bet ziniet: vēsture atkārtojas.

Mūsu valstis šodien ir pārpludinātas ar miljoniem musulmaņu vīriešu militārā vecumā.

Šis ir svētais karš. Karš, ko sācis islāms. Turklāt karš, ko pats islāms uzskata par nekad nebeidzamu.

Islāms nav miera reliģija.

Tā svētais teksts, tā pravietis un liela daļa tā sekotāju ir apsēsti ar vienu mērķi: sagraut kristietību. Lai gan viņiem tas nekad neizdosies.

Korānā ir 109 panti (ajāti), kas aicina musulmaņus karot pret neticīgajiem, lai nodibinātu islāma kundzību. Daži no tiem ir diezgan skaidri: tie tieši pavēl nocirst galvas un pirkstus un nogalināt neticīgos.

Svētā grāmata arī pasludina tos musulmaņus, kas izvairās no kara, par "liekuļiem" un brīdina, ka Allāhs viņus sūtīs uz elli, ja viņi nepiedalīsies slaktiņā."