"Neaiztieciet arbūzu": dīvainākais politiskais skandāls šobrīd

 Kirs Helmans:

Palestīnas aktīvisti ir patiesi sašutuši par fotogrāfijām, kurās Izraēlas karavīri ēd arbūzus. Pēc viņu loģikas, šī parastā uzkoda ir mēģinājums nozagt nacionālo simbolu un samīdīt palestīniešu identitāti.

Arbūza mīkstuma un mizas krāsas patiešām atbilst Palestīnas karogam. Pamatojoties uz to, aktīvisti nopietni iestājas par aizliegumu Izraēlas aizsardzības spēkiem ēst arbūzus.

Tas ir neticami komiski. Pusdienu uzkodas pārvēršana par ģeopolitisku kaujas lauku ir absurda virsotne.

Daži fakti: Arbūzs kļuva par lauksaimniecības kultūru Ziemeļāfrikā pirms četriem tūkstošiem gadu. Tas ir pamata hidratācijas avots karstā klimatā un iecienīta delikatese cilvēkiem visā pasaulē.

Arbūzus acīmredzami neizgudroja palestīniešu aktīvisti. Viņiem nav nekādu tiesību privatizēt šo simbolu, piesavināties dabas resursus vai aizliegt citiem cilvēkiem ēst arbūzus.

Avots: BBC News un Kirs Helmans.

Comments

Post a Comment

Popular posts from this blog

Kristiešu pārvēršana musulmaņos Palestīnā

  Izraēlas ĀM : No 1967. līdz 1994. gadam Betlēme, Jēzus dzimšanas vieta, atradās Izraēlas kontrolē. Tolaik aptuveni 50% tās iedzīvotāju bija kristieši. Šodien, pēc trīs desmitgadēm ilgas Palestīnas pašpārvaldes valdīšanas pilsētā, kristiešu atlicis aptuveni 15% no pilsētas iedzīvotājiem. 2002. gada teroristu kara laikā pret Izraēlu ("Otrā intifāda") palestīniešu kaujinieki sagrāba Piedzimšanas baznīcu, pārvēršot vienu no kristietības svētākajām vietām par 39 dienu ilga aplenkuma centru. Senā Betlēmes kristiešu kopiena izzūd. Tā ir kristiešu dzīves realitāte Palestīnas pašpārvaldes jūgā.
Read more

Vietējās valodas iemācīšanās ir problēma ne tikai Latvijā

 Iļja Notkins : Stass Ž., draugs, kas dzīvo Erevānā un ir pārcēlies uz citu dzīvesvietu, pastāstīja par savu jaunāko iepirkšanās braucienu šodien: Kasiere: Sveiki! Es: Barev dzez! Kasiere: Vai jums vajag somu? Es: Ayo, erku hat, khndrem. Kasiere: Vai jums ir bonusa karte? Es: Čka. Kasiere: Paldies! Es: Šnorakalutjuns. Kasiere: Uz redzēšanos! Es: Stesutjun! Stass žēlojas: "Tajā sarunā tika izmantota apmēram trešdaļa no mana armēņu valodas vārdu krājuma. Kā es varu to paplašināt, ja viņi ar mani tā runā?" Un tā ir taisnība. Tu ieliki visu savu dvēseli un trīs vakarus šajā "šnorakalutjunā". Un atbildē saņem "paldies" krievu valodā. Sirsnīgu. Kā bērns, kurš no bērnudārza atnesis mājās rokdarbu. Vai arī ņemiet, piemēram, Nīderlandi. Nīderlandieši sešus gadus pēc kārtas ir ierindojušies pasaulē pirmajā vietā angļu valodas prasmju ziņā starp tiem, kam tā nav dzimtā valoda. Ne otrajā, ne pirmajā trijniekā — pirmajā vietā, pastāvīgi, ar lielu pārsvaru. Un tas rada...
Read more

Palestīna kā Sīrijas daļa

Iļja Aizenštats : Kad kāds ar putām uz lūpām kliedz, ka atsevišķa palestīniešu tauta ar tās pašreizējo identitāti pastāv jau kopš neatminamiem laikiem, rodas neveikls jautājums: kāpēc arābu politiķi un intelektuāļi, tostarp palestīniešu nacionālās kustības dalībnieki, to atkārtoti noliedza visa 20. gadsimta laikā? Sāksim ar 1919. gadu. Pirmais Palestīnas Arābu kongress, tiekoties Jeruzalemē, pieņēma rezolūciju: "Mēs uzskatām Palestīnu par Arābu Sīrijas daļu, jo tā nekad nav bijusi no tās atdalīta." Citā punktā delegāti pieprasīja, lai "Dienvidsīrija jeb Palestīna" netiktu atdalīta no neatkarīgas Sīrijas valsts. Ievērojiet dubulto formulu: "Dienvidsīrija jeb Palestīna". Nosaukums Palestīna tika lietots tikai kā ģeogrāfisks apzīmējums, un delegāti nepieprasīja atsevišķas palestīniešu tautas nosaukumu. Viņi uzskatīja teritoriju par daļu no plašākas arābu-sīriešu telpas. Tajā pašā 1919. gadā Kinga-Kreina komisija savāca 260 petīcijas bijušās Osmaņu Sīrijas die...
Read more