Jugla mirkli pirms daudzstāvu apbūves (rakstu sērija feisbukā)

Ingus Viklis: 

Līdz pat 19.gs. sākumam Jugla lielākoties mūsdienu izpratnē bija pilsētas lauku teritorija - dažas latviešu viensētas "Kuplastes", "Grunduļi", "Jaunģīzes","Vecģīzes", "Odiņi", "Kūlas". Arīdzan "Bites", kuru "karkass vēl turas", "Rautenfeldi" un "Pelēdas" vēl joprojām braši turas un ir apdzīvotas. Kā savu "miera ostu" Juglas ezera krastu bija izvēlējušās arī dažāda kalibra Rīgas amatpersonas un ierīkotas vairākas muižiņas - Strazdumuiža, Katrīnas muiža, Grāvenheide, Kokmuiža, Zēluste, katra no tām ar lielāku vai mazāku skaitu saimniecības un dzīvojamo māju.

1827.gadā Johans Teodors Pihlavs uz Kūlu un Odiņu zemes uzbūvē Strazdumuižas manufaktūru, pāris gadus vēlāk tiek izbūvēta Vidzemes šoseja +/- tagadējā tās trasē un varētu teikt Juglā sākas jaunie laiki. Strādnieku dzīvojamās mājas un barakas - tiltiņa veikala apkārtnē (tagadējā automazgātuve Juglas ielā 4), Tirzas ielā, "Pavasara mājas" apkārtnē. Tad jau nāca arī "Gloveris", Rīgas un Juglas manufaktūras, Salamandra un Jugla jau dažu desmitu gadu laikā bija pārvērtusies par "strādnieku" apkaimi.

Pēc Latvijas valsts izveides jau parādās plāni par Juglas masveida apbūvi ar ielu plānojumu ļoti līdzīgu tagadējam - lielākoties veco zemesceļu vietā. Taču Latvijas okupācija un 2.pasaules karš izjauc šos plānus.

1944.gadā vācu okupāciju atkal nomainot padomju okupācijai, Juglu sākotnēji "noskata" armijnieki, kuriem padomju iekārtā liela teikšana. Juglas ielas apvidū tagadējās Kvēles ielas apvidū dislocējas radiotehniskā daļa un uzceļ ēku (tagad Juglas ielā 21a), kura vēlāk pārtop par tautā zināmo "Kalniņa veikalu". Pa visu Kvēles ielas un Ineša ielas apkaimi esot bijušas izvietotas pārvieojamās antenas uz kravas mašīnu bāzes. Savukārt, tagadējās Baltezera un Vidzemes alejas apkārtnē dislocējas armijas celtnieki - tautā sauktais "strojbats" ar visām barakām un vairākiem sporta un treniņu laukumiem. Iespējams, cēluši Sužus un n-tās Rīgas apkārtnes kara daļas.

Sākotnēji Juglu plānots attīstīt kā privātas apbūves, aktīvās atpūtas un sporta apkaimi līdzīgi Mežaparkam, taču mainoties politiskajam kursam sākusies daudzstāvu apbūves plānošana ar projekta nosaukumu "Lielā Jugla".

1958.gadā uzceļ tramvaja galapunkta ēku. Sužos (vai kur citur) acīmredzot jaunās strojbata telpas ir pabeigtas un bildē redzamajai koka apbūvei dienas jau ir skaitītas.

Liels paldies Latvijas Arhitektūras muzejam par fotogrāfiju (visdrīzāk 1959./1960. gads). Par cik toreiz par armijas daļu fotografēšanu varēja diezgan ātri iekulties nepatikšanās, tad ne šādu bilžu, ne informācijas nav daudz. 

-- Bērnības vietas. Aiz malkas šķūnīša, pie ozola, attēla labajā pusē, slējās Strazdumuižas skola. Foto uzņemšanas laikā – 12. vakara maiņu vidusskola, kur mācījās Rīgas manufaktūras un Rīgas auduma pazudušās jaunkundzes, kuru nevēlēšanās mazgāties un lētais odekolons cirtās kaklā arī man, jo dzīvoju otrajā stāvā mansardā vecā, vairs nelietotā skolas virtuvē.

Skatos, jau stāv "Sojuzpečaķ" kioskiņš, attēla kreisajā, vairāk, pusē, kur iebrauc 6. tramvajs, lai mainītu štangu ogles. Vēl celšanas process un pie Ļeņina ielas uz rezerves tramvaju ceļa stāvvagoniņš, kur pārģērbties. Es gan šajā apritē ienācu 1965. gadā, kad bija jau 3 gadi un nodzīvoju šajā attēlā 13 gadus.

-- Ne agrāk par 1960. gadu, kad uz Juglu pārvietoja attēlā (priekšplānā) redzamo pārvietojamo apakšstaciju.

-- Pufaikciems!!!

Tā šo Juglas daļu saukāja manā bērnībā un jaunībā!!

Uzmini nu-kāpēc??

 Ingus Viklis:

Veldres iela (50/60-to gadu mija)

Velnezera apkaimē sākotnēji (1950. gadu sākumā) bija plānots izbūvēt parku un rekreācijas zonu, taču plāns netika realizēts un dekādes beigās jau tiek pieņemts lēmums par daudzstāvu apbūvi.

Velnezera apkārtnes sākotnējais attīstības plāns (Veldres 1) 

Grupas dalībnieks Jānis Reinfelds komentāros min, ka no vecāku stāstītā atceras par sākotnējiem plāniem Juglu attīstīt kā pilsētnieku rekreācijas zonu, līdzīgi kā Mežaparku un pat esot atvesti tam paredzēti koku stādi, taču Hruščova vizīte Rīgā mainījusi plānus. Iespējams, ka dotā bijusi tā saucamā atbalsta vīzīte Maskavā pieņemtam industrializācijas plānam, lai vietējie izprastu virziena svarīgumu.

Lai nu kā, bet liekas, Jāņa vecākiem ir bijusi taisnība! Aicinu ielūkoties kādā 1960. gada plānā.