Voldemārs Dītrihs Budbergs, viens no bijušajiem Strazdumuižas īpašniekiem

 Jānis Pimberis:

Mākslinieka – gleznotāja dzīves gaitas sākās 1740. gadā, Tallinā. 

Viņa tēvam Igaunijā piederēja vairākas muižas. Tēvs otro reizi stājās laulībā ar Barbaru Brevernu, kurai rados bija ietekmīgā Kampenhauzenu dzimta. Barbara no sava vīra bija mantojusi Ķieģeļu muižu pie Valmieras. Tas arī turpmāk bija par iemeslu tam, ka Voldemārs Dītrihs savas skolas gaitas uzsāka šajā muižā. Viņa pirmais mājskolotājs bija Hāmanis, kura darbs ilga nepilnu gadu. Kā otrais jaunā Budberga skološanu uzņēmās mājskolotājs Šilings no Mazstraupes. 14 gadu vecā Voldemāra Dītriha skološanu turpināja Domskolas rektors Lindners. Kad Voldemāram Dītriham bija 17 gadi viņš kopā ar mājskolotāju Nikolausu Meinhardu devās uz ārzemēm, kur divās universitātēs apguva dažādas zinības kā brīvklausītājs.  Studijām beidzoties jaunais Budbergs kopā ar Meinhardu apceļoja vairākas Eiropas valstis gūstot patiesu laimi un prieku. Ceļojuma beigās Voldemārs Dītrihs apmeklēja Angliju, kurā uzturējās ilgāku laiku. Garā ceļojuma laikā jauneklis tikās ar daudzām ievērojamām tā laika personībām. Kā viens no tiem tiek minēts tā laika lielais avantūrists Džakomo Kazanova. Skandalozās personības piedzīvojumu spektrs ir bijis ļoti plašs.

   Atgriezies no ceļojuma pa Eiropu 22 gadus vecais Voldemārs Dītrihs saņem ielūgumu apmeklēt Pēterburgu, lai piedalītos Krievijas ķeizarines Katrīnas otrās kronēšanas pasākumā.

  1764. gadā Voldemārs Dītrihs Budbergs Sv. Jēkaba baznīcā salaulājas ar sava aizbildņa meitu Sofiju Kampenhauzenu. Jaunā ģimene no sākuma dzīvoja Rīgā, bet pēc tam pārcēlās uz mantoto Strazdumuižu. Jauno muižas ēku Voldemārs uzcēla tad, kad pēc viņu kāzām bija pagājuši seši gadi. Šeit skaistajā apkaimē pie Juglas ezera dzīvoja Voldemārs ar sievu Sofiju un viņu deviņi bērni.

  Skaistās dabas un apkārtnes iedvesmots, mākslinieks Voldemārs Dītrihs radīja savus skaistos mākslas darbus. To ir bijis daudz. Latvijas muzejos varam skatīt tikai trīs viņa eļļas tehnikā radītās gleznas. Te pie Juglas ezera satikās arī tā laika dzejnieks, filozofs Johans Gotfrīds Herders un Grāveheides muižas īpašnieks Ernsts Heidefogels. Šos vīrus vieno ideja par Biķeru baznīcas celšanu.

  Voldemāra Dītriha dzīves mūžs ilga tikai 40 gadus. Pēc viņa gribas par atdusas vietu viņš izvēlējās Ropažus – Kampenhauzenu, Budbergu un Bergu kapenes.

  P.S. Šogad aprīlī kopā ar savu kolēģi I.Vikli apmeklējām Ropažus. Kapenes, kuras tur ieraudzījām stipri pabojājuši dabas spēki un vandāļi. Kapeņu un seno kapu kalniņā visas kapu kopiņas ir nolīdzinātas. Ieejas durvīm pretī kapeņu aizmugurē redzama kādas vecas automašīnas sarūsējusī kravas kaste, kura ieaugusi garā zālē.

  Pētot kādas vietas vēsturi, šos pētniekus pārņem skumjas. Tās ir skumjas par valsts iestāžu nevēlēšanos vai nespēju saglabāt šīs senās vērtības. Saprotams, ka visu saglabāt nav iespējams, jo trūkst finansiālu līdzekļu to saglabāšanai. Tāpat saglabātajam vajadzīgs kāds, kurš to apsaimniekos un no tā gūs peļņu.