"Woke 2" ekonomika: vecie grābekļi, jauns vēriens

 Alex Gaby, Allysia Finley:

Alīsija Finlija raksta laikrakstā Wall Street Journal:

Atceraties mūsdienu monetāro teoriju? To neprātīgo ekonomikas koncepciju, ko Aleksandra Okasio-Kortesa palīdzēja izvilkt dienas gaismā "Woke 1" laikmetā. Tās būtība ir absurdi vienkārša: ASV nav jāuztraucas par budžeta deficītu, jo valdība vienmēr var nodrukāt naudu. Politiķi var brīvi tērēt pēc sirds patikas, un, ja parādīsies inflācija, Kongress to savaldīs ar nodokļu palielināšanu.

Ekonomiste Stefānija Keltone, kas piešķīra teorijai akadēmisku paskatu, no sirds pateicās AOK par šīs radikālās idejas ienešanu masās: "Cilvēki, iespējams, nekavējoties Google sāka meklēt 'moderno monetāro teoriju'." "Valsts parāds nav iemesls bailēm," Keltone apgalvoja 2019. gadā. "No kā mums vajadzētu baidīties, ir tas, kā neizpratne un pārspīlēta baiļu kurināšana par valsts parādu neļauj mums izlēmīgi risināt klimata krīzi."

Šī teorija ir kļuvusi par kreisā spārna projekta stūrakmeni, lai finansētu Zaļo jauno kursu, Medicare for All un citas dārgas fantāzijas. Mūsdienu monetārajai teorijai (MMT) ir jāieņem "arvien nozīmīgāka vieta mūsu diskusijā", paziņoja AOK. Un tā arī notika — līdz brīdim, kad pandēmija pārvērtās nekontrolējamā inflācijā un Federālā rezervju sistēma bija spiesta strauji paaugstināt procentu likmes.

Tagad tā pati liberālā inteliģence un tā pati prese, kas mudināja uz tipogrāfijas eksperimentu, ceļ trauksmi par pieaugošo parādu un ilgtermiņa Valsts kases obligāciju ienesīgumu. Tomēr ieklausieties uzmanīgi: "MMT" joprojām veicina demokrātu ekonomisko programmu — vienkārši pats termins ir klusi nogādāts miskastē.

Plāns nav mainījies. Pirmais solis: tērēt bez ierobežojumiem. Otrais solis: spiest Federālo rezervju sistēmu monetizēt parādu. Trešais solis: paaugstināt nodokļus. Ceturtais solis: kad nevienlīdzība pieaug un izaugsme palēninās, tērēt vēl vairāk. Tieši tā tas darbojās pandēmijas laikā. Tagad kreisie vēlas atkārtot šo neveiksmīgo eksperimentu elpu aizraujošā mērogā. Nosauksim to par "Woke 2" ekonomiku. Lai neaizmirstu, kā ASV nonāca pie stagnējušas inflācijas un četrdesmit triljonu dolāru liela parāda, aplūkosim laika grafiku.

Kongress pandēmijas laikā atbrīvoja vairāku triljonu dolāru monetāro lietu. FRS piekrita, turot likmes tuvu nullei un uzpērkot ASV Valsts kases obligācijas, kas pazemināja ilgtermiņa obligāciju ienesīgumu un sagrāva aizņemšanās izmaksas, vienlaikus palielinot aktīvu, tostarp mājokļu, cenas. Investori plūda uz riskantajiem instrumentiem — kriptovalūtām, SPAC, mem-akcijām, un Kongress, uzņēmumi un patērētāji labprāt krāja parādus: nauda ir lēta, kāpēc gan ne? Miljoniem amerikāņu refinansēja savas hipotēkas ar īpaši zemām likmēm, stiprinot savu ģimeņu finanses un veicinot patēriņu. Kad inflācija eksplodēja, FRS paaugstināja likmes un sāka samazināt savu bilanci. Aizņēmumu izmaksas strauji pieauga visās jomās, un milzīgie deficīti pēkšņi kļuva nepieejama greznība. Hipotēku likmes, kas saistītas ar ilgtermiņa obligāciju ienesīgumu, padarīja neiespējamu ikvienam, kurš nebija laikus nofiksējis zemas likmes, iegādāties mājokli. 2022. gadā demokrāti panāca vērienīgu klimata veselības aprūpes likumprojektu ar nesalīdzināmi cinisku nosaukumu "Inflācijas samazināšanas likums", kas ietvēra nodokļu paaugstināšanu, kas, pēc tā autoru domām, segtu paplašinātos ObamaCare un Medicare pabalstus un pat samazinātu deficītu. Galu galā tas viss izmaksāja daudzkārt vairāk nekā solīts.

Kongresa budžeta birojs nesen pārskatīja savu Medicare zāļu izmaksu prognozi, desmit gadu laikā pievienojot aptuveni 700 miljardus dolāru. Iemesls ir vienkāršs: valdība padara preces lētākas, un cilvēki tās patērē vairāk. Kas gan to būtu domājis?

Šonedēļ prese sarīkoja vēl vienu viltotu paniku par pieaugošo parādu un ienesīgumu. Jā, valdības aizņēmumi kļūs dārgāki, taču tas ir noderīgs cenu signāls politiskajai klasei, kas jau sen ir zaudējusi jebkādu proporcijas izjūtu. Viens no iespējamiem ilgtermiņa likmju pieauguma avotiem ir signāls no Federālo rezervju priekšsēdētāja Kevina Vorša: viņam nav nodoma ļauties Vašingtonas neierobežotajiem tēriņiem, monetizējot parādu. Viņš nevēlas neko darīt ar "mūsdienu monetāro teoriju". Un tad kreisie ķeras pie pārbaudīta risinājuma: nodokļu paaugstināšanas.

Senators Bērnijs Sanderss un viņa sociālistu svīta iestājas par 5% ikgadēju nodokli miljardieru bagātībai. Tas desmit gadu laikā ļautu iekasēt tikai 2,3 triljonus dolāru — aptuveni tikpat, cik šī gada deficīts. Pat ja katrs santīms no amerikāņu miljardieru bagātības tiktu konfiscēts, kopējā summa būtu tikai 8,4 triljoni dolāru. Šī summa būtu pietiekama, lai valsts parādu atgrieztu 2023. gada pavasara līmenī. Aizmirstiet par Sandersa programmas “Medicare for All” finansēšanu (paredzamās izmaksas: 34 triljoni dolāru 10 gadu laikā).

Un pašas AOK priekšlikums — paaugstināt ienākuma nodokļa augstāko likmi līdz 70% ienākumiem virs 10 miljoniem dolāru? Tas desmit gadu laikā radītu tikai aptuveni 300 miljardus dolāru.

Tomēr AOK uzmanīgi atkāpjas no dažiem saviem iepriekšējiem radikālajiem izlēcieniem — piemēram, saukļa par policijas izformēšanu. Taču viņa un viņas progresīvie līdzgaitnieki joprojām atbalsta vokisma ekonomikas pamatprincipu: aplaupīt bagātniekus nozīmē apmaksāt jebkurus sapņus. Kam jānotiek, lai viņi beidzot pamostos?