Zīdaiņu augšana Nīderlandē

 Viktorija Hoglanda:

Atsevišķa gultiņa no dzimšanas brīža, sava istaba pēc dažiem mēnešiem un gaismas izslēgšana septiņos vakarā. Šī ir Holande, beibes.

"Cik veca tagad ir Korīna, desmit nedēļas?" jautā mana kaimiņiene Majolina. "Nu, viņai jau VAJADZĒTU gulēt visu nakti (doorslapen), vai ne?"

Holandiešu kaimiņu būšana patiesībā ir viens no vietējās kultūras balstiem, citreiz pastāstīšu vairāk. Mums jābūt draugiem, citādi visiem gals klāt.

Un es varētu visu nakti čīkstēt, ka viņām vajadzētu iet ellē ar saviem jautājumiem un pamācībām, vai viņas ir trakas vai kas tāds, kas par lietu, bet manas rokas ir sasietas: abas manas meitas tiešām guļ labi.

Apmēram trīs mēnešu vecumā Korīna nolēma, ka nakts barošana nav domāta viņai, un miga  ciet ap pulksten 22:00, lai mani pamodinātu pulksten 8:00.

"Otro reizi tev tik ļoti nepaveiksies," vienbalsīgi teica Krievijas māšu forumi un labas draudzenes. "Korinna izrādījās īsta dāvana, viņa tevi šausmīgi lutināja. Redzēsim, kā tu dziedāsi par vieglu mātes lomu pēc tam, kad būsi pāris naktis nostrādājusi pie dežūrām ar Valēriju."

Interneta prognozētāji tehniski nekļūdījās: Ļeročka nesekoja māsas piemēram un sāka mierīgi gulēt visu nakti vēl agrāk, astoņu nedēļu vecumā. Ja vien nebija zobu nākšanas vai slimību, meitenes kļuva par medaļniecēm šajā mazbērnu sporta veidā.

Godīgi sakot, es neesmu vienīgā, kura šeit guvusi medaļas. Zinātnieki salīdzināja holandiešu un amerikāņu zīdaiņu miega paradumus: holandiešu astoņus mēnešus veci zīdaiņi guļ vidēji par 1,7 stundām vairāk dienā un ieslīgst dziļākajā miegā gandrīz tūlīt pēc gulētiešanas, savukārt amerikāņu mazuļiem, lai aizmigtu, nepieciešamas papildu divas stundas.

Tagad forumos mani biedē ar to, ka šie debesu dāvinātie mazuļi uz pusaudža gadiem pārvērtīsies par ķirbjiem, un tad noteikti pienāks apokalipse. No debesīm kritīs dzīvi krupji, no svārkiem – nelaimīgi jaundzimuši mazuļi, bet no uzacīm un mēlēm – auskari. Dievu skaudības, karmas un visa tā dēļ. Nevar tak mūžīgi izbaudīt mātes lomu? Tā pasaule nav iekārtota! Nelauz šablonu, sieviete!

Es jau minēju, ka holandieši nav īpaši iecienījuši ģimenes kopgulēšanu. Lai gan viņi atzīst, ka dažreiz tas ir labākais risinājums "salauztajām naktīm" (gebroken nachten, manuprāt, brīnišķīgs un trāpīgs izteiciens), viņi uzmanīgi norāda, ka tā drīzāk ir tradicionāla prakse, kas raksturīga tikai noteiktām kultūrām, kur jaundzimušais ir praktiski sasaistīts ar māti līdz pat gadam vai diviem.

"Dari, kā viņa vēlas," man pamācīja mana neaizmirstamā medmāsa Evelīna. "Tu nevari izlutināt tik mazu bērnu. Pagaidām. Bet pēc sešām līdz desmit nedēļām ir pienācis laiks izveidot sev pašai piemērotu ritmu."

Sapratāt? Un nekādu "ko vēlas jūsu mazulis", "daba zina labāk" vai kaut ko tamlīdzīgu. Saskaņā ar holandiešu uzskatiem, jūs esat laidusi pasaulē tikai apaļīgu puzles gabaliņu, un jūsu uzdevums tagad ir ievietot to pareizajā vietā ģimenē, pabeidzot visu ainu. Un nevis histērijas lēkmē jaukt atlikušos gabaliņus, ar trīcošām rokām mēģinot ar esošajiem tikai pieciem burtiem d,i,r,s,a uzrakstīt vārdu "mūžība".

Sākot no 4-6 mēnešiem, holandiešu mazuļi parasti guļ ne tikai atsevišķās gultiņās, bet arī atsevišķās istabās.

Holandieši ne tikai nesaprot mūsu seno problēmu ar mazuļa iemidzināšanu, viņi par to pat nezina. Mana mīļākā kolēģe Džūlija reiz ar pārsteigumu man pastāstīja, ka pazīst kādu cilvēku, kurš, ticiet vai nē, katru vakaru sēdēja blakus savam bērnam, līdz viņš aizmiga. Stundām ilgi.

„Zvēru, Vikij, viņa vienkārši sēdēja tieši blakus viņa gultiņai,” man teica Džūlija, izbrīnā kratot galvu. Esmu pārliecināta, ka šis neticamais, šokējošais stāsts, tāpat kā babiloniešu eposs par Gilgamešu, tiek nodots no paaudzes paaudzē Holandē.

Starp citu, bērnu gulētiešanas laiks šeit ir svēts — no 18:30 līdz 19:30, un nav nekādu strīdu. Es runāju nopietni. Tas ir nelokāms noteikums. Ne tāpēc, ka bērns izskatās noguris (tā nav tēma), bet gan tāpēc, ka tā tam jābūt. Vakars pēc gulētiešanas pieder vecākiem: tēja, dīvāns, TV pārraides, sarunas.

Viesu vai vakariņu plānošana "bērnu" laikā ir līdzīga biznesa tikšanās plānošanai pulksten 3:00 naktī. Tas ir iespējams, bet kāpēc gan satraukties, un kāds tu esi pēc tam?

Kad pienāk gulētiešanas laiks, holandiešu mātei jāievēro viss rituāls: vannošanās, autiņbiksīšu maiņa, vakara piens, pidžama, dziesma/pasākums un mīļākā rotaļlieta. Bet tad viņa maigi apskauj savu bērnu un iziet no istabas.

Adaptēts no Viktorijas Hoglandes grāmatas "Nīderlandes bērni guļ cauri naktij" ar Dr. Komarovska priekšvārdu un fotogrāfijām, AST 2020