Bērnu audzināšana Šveicē

 Antons Antičs:

Plakāts pie bērnudārza bērnu vārdā protestē pret to, ka viņu vecāki ved viņus ar mašīnām uz bērnudārzu. Šveicē tas nav tieši aizliegts, taču tas ir ļoti, ļoti neieteicams.

Bērni, sākot ar 4 vai 5 gadu vecumu (atkarībā no kantona), vieni paši dodas uz bērnudārzu un skolu. Kājām. Atkarībā no atrašanās vietas tas ir kilometrs vai divi.

Sākumā ar mašīnām vadāja imigranti, bet viņus ātri vien atradināja.

Kurā vēl "attīstītā Rietumu valstī" bērni paši dodas uz bērnudārzu?

Štatos, ja uz brīdi publiski novēršat skatienu no sava bērna, vecāki nekavējoties tiek iemesti cietumā.

Mūsu ciematā ezers atrodas 400 metru augstumā, bet mēs dzīvojam 600 metru augstumā. Vēl augstāk, apmēram 800 metru augstumā, ir visādas saimniecības. Viņu bērni basām kājām iet uz skolu tieši pa asfaltu. Kad bērni sabrauc no ārzemēm un uzdod neizpratnē balstītus jautājumus, viņi lepni atbild: "Mēs esam Šveices kalnieši!" "Tā ir mūsu tradīcija!"

Nu, šķiet, ka šeit nav tādu problēmu kā ar amerikāņu pusaudžiem, kas uzauguši celofānā un kurus katrs vārds aizkaitina.

Comments

Post a Comment

Popular posts from this blog

Kristiešu pārvēršana musulmaņos Palestīnā

  Izraēlas ĀM : No 1967. līdz 1994. gadam Betlēme, Jēzus dzimšanas vieta, atradās Izraēlas kontrolē. Tolaik aptuveni 50% tās iedzīvotāju bija kristieši. Šodien, pēc trīs desmitgadēm ilgas Palestīnas pašpārvaldes valdīšanas pilsētā, kristiešu atlicis aptuveni 15% no pilsētas iedzīvotājiem. 2002. gada teroristu kara laikā pret Izraēlu ("Otrā intifāda") palestīniešu kaujinieki sagrāba Piedzimšanas baznīcu, pārvēršot vienu no kristietības svētākajām vietām par 39 dienu ilga aplenkuma centru. Senā Betlēmes kristiešu kopiena izzūd. Tā ir kristiešu dzīves realitāte Palestīnas pašpārvaldes jūgā.
Read more

Vietējās valodas iemācīšanās ir problēma ne tikai Latvijā

 Iļja Notkins : Stass Ž., draugs, kas dzīvo Erevānā un ir pārcēlies uz citu dzīvesvietu, pastāstīja par savu jaunāko iepirkšanās braucienu šodien: Kasiere: Sveiki! Es: Barev dzez! Kasiere: Vai jums vajag somu? Es: Ayo, erku hat, khndrem. Kasiere: Vai jums ir bonusa karte? Es: Čka. Kasiere: Paldies! Es: Šnorakalutjuns. Kasiere: Uz redzēšanos! Es: Stesutjun! Stass žēlojas: "Tajā sarunā tika izmantota apmēram trešdaļa no mana armēņu valodas vārdu krājuma. Kā es varu to paplašināt, ja viņi ar mani tā runā?" Un tā ir taisnība. Tu ieliki visu savu dvēseli un trīs vakarus šajā "šnorakalutjunā". Un atbildē saņem "paldies" krievu valodā. Sirsnīgu. Kā bērns, kurš no bērnudārza atnesis mājās rokdarbu. Vai arī ņemiet, piemēram, Nīderlandi. Nīderlandieši sešus gadus pēc kārtas ir ierindojušies pasaulē pirmajā vietā angļu valodas prasmju ziņā starp tiem, kam tā nav dzimtā valoda. Ne otrajā, ne pirmajā trijniekā — pirmajā vietā, pastāvīgi, ar lielu pārsvaru. Un tas rada...
Read more

Palestīna kā Sīrijas daļa

Iļja Aizenštats : Kad kāds ar putām uz lūpām kliedz, ka atsevišķa palestīniešu tauta ar tās pašreizējo identitāti pastāv jau kopš neatminamiem laikiem, rodas neveikls jautājums: kāpēc arābu politiķi un intelektuāļi, tostarp palestīniešu nacionālās kustības dalībnieki, to atkārtoti noliedza visa 20. gadsimta laikā? Sāksim ar 1919. gadu. Pirmais Palestīnas Arābu kongress, tiekoties Jeruzalemē, pieņēma rezolūciju: "Mēs uzskatām Palestīnu par Arābu Sīrijas daļu, jo tā nekad nav bijusi no tās atdalīta." Citā punktā delegāti pieprasīja, lai "Dienvidsīrija jeb Palestīna" netiktu atdalīta no neatkarīgas Sīrijas valsts. Ievērojiet dubulto formulu: "Dienvidsīrija jeb Palestīna". Nosaukums Palestīna tika lietots tikai kā ģeogrāfisks apzīmējums, un delegāti nepieprasīja atsevišķas palestīniešu tautas nosaukumu. Viņi uzskatīja teritoriju par daļu no plašākas arābu-sīriešu telpas. Tajā pašā 1919. gadā Kinga-Kreina komisija savāca 260 petīcijas bijušās Osmaņu Sīrijas die...
Read more