Radikālais feminisms par ķīniešu naudu

Makss Lurjē:

Vai britu feministes mīl palestīniešus kaislīgi, dedzīgi un, pats galvenais, bez apmaksas? Laikraksts "The Telegraph" pauž dziļas šaubas par šo lietu. Tas pat domā, ka šī mīlestība ir piesātināta ar interesi, turklāt ķīniešu interesi.

“Code Pink” – radikāli kreisa feministu grupa, kas dibināta ASV un plosās daudzās valstīs, bet jo īpaši Apvienotajā Karalistē. Paziņojot, ka visus Lielbritānijas līderus “uzpērk cionisms”, viņi organizē pret valdību vērstas sanāksmes, kurās, aizbildinoties ar mīlestību pret palestīniešiem, aicina iznīcināt Rietumu vērtības un nepakļauties varas iestādēm.

Īpaša ASV Kongresa komiteja izmeklē Code Pink darbības. Cita starpā tā izsekoja 250 000 mārciņu maksājumu no uzņēmumiem, kas saistīti ar Nevilu Roju Singhemu, tehnoloģiju magnātu, kurš tiek apsūdzēts Ķīnas propagandas finansēšanā visā pasaulē. Sagadīšanās pēc Code Pink līdzdibinātāja Džodija Evansa ir viņa sieva.

Ir skaidrs, ka Singhems neaprobežojas tikai ar feministēm. Viņš labprāt atbalsta jebkuru prohamāsisku kustību, tostarp arbūzgalvu feministes no Code Pink, kuras viņš izmanto kā noderīgas idiotes — ļoti aktīvas un skaļas.

Starp Code Pink britu atzara līderēm ir Sjūzija Gilberta, kas pazīstama ar savu darbību miera labad ar ajatollu režīmu, iestāšanos par britu militāro bāzu izvešanu no Kipras un ar virkni demonstrāciju ar saukli "Ķīna nav mūsu ienaidnieks" (kas, piemēram, "atmasko mītu par Pekinas iespējamo disidentu apspiešanu").

Finansējuma skandāls ir sasniedzis Lielbritānijas parlamentu. Un tagad viņiem būs jāizlemj, kas ir svarīgāk: nacionālās drošības ievainojamība vai Hamāsu atbalstošs aktīvisms. Kaut kas man saka, ka aktīvisms uzvarēs...